I tētahi ata mātao, ka tīmata te rā pēnei tonu i te nuinga: he īmēra, he hui, he karere poto i te rōpū kōrero. Ka kite koe i te rerenga “Kia ora” i tō hinengaro — ā, ka hoki anō te ringa ki te “Hi” noa iho. Ehara i te mea kāore koe e hiahia ki te whakamahi i te reo Māori. He wā tonu, ko te mea nui, ko te whakamā — te mataku kei hē, kei whakamahea e tētahi, kei whakaaro rānei te tangata “e mahi whakapaipai noa ana”.
Engari, he mea pai kia maumahara: kāore te nuinga e tīmata mā te tino tika. Ka tīmata mā te iti. Ko te reo anō he pērā — he reo e tipu ana mā te whakamahi i ia rā, ā, mā te manaaki i a tātou anō i te wā e ako ana.
He aha te “tīmata iti” i te wā mahi?
Kāore koe e hiahia ki te huri katoa i tō reo i roto i te wiki kotahi. Ka taea te tīmata i ngā wā “māmā”: te tīmatanga o tētahi īmēra, te kī atu i tētahi mihi, te haina atu i te mutunga o tētahi kōrero. He āhua iti ēnei, engari he āhua ka kitea e te katoa — ā, ka āwhina ki te whakatau i te reo Māori hei wāhanga māori o te ao mahi.
Ngā kupu māmā mō ngā īmēra me ngā hui
Mēnā kei te rapu koe i tētahi rārangi tīmatanga, anei ētahi kupu e whakamahia whānuitia ana i ngā wā mahi. Ko te mea nui: kōwhiria he kupu ka taea e koe te kī māori, ā, ka mau tonu ki a koe.
- Kia ora — he mihi māmā, he āhua informal.
- Tēnā koe / tēnā kōrua / tēnā koutou — he mihi āhua formal ake (kotahi / tokorua / tokowhā, neke atu).
- Ngā mihi — ka taea i te tīmatanga, i te mutunga rānei o te kōrero.
- Ngā mihi nui — he kupu whakamihi, he “best wishes/cheers” āhua kaha ake.
- Nāku noa, nā — he haina-atu māmā mō te īmēra.
- Mā te wā — “until we meet again”, he pai mō te katinga kōrero.
He mea pai hoki kia mōhio ki te rerekētanga o koutou me tātou. I ētahi wā, ka tohu tātou he “inclusive” (kei roto anō koe i te rōpū); ā, ko koutou he “exclusive” (e kōrero ana koe ki a rātou, kāore koe i roto i te kōrero e tukuna ana). Mēnā kāore koe i te tino mōhio, me tīmata ki tētahi rerenga māmā — ā, me pātai atu ki tētahi ka mōhio kē, kia ako pai ai.
Kia tika te tuhi: tohutō, me te horopaki
I te ao tuhi (īnō, īmēra, pānui ā-rōpū), he nui te painga o te tohutō (macrons). He iti noa te tohu, engari ka rerekē te tangi, ā, i ētahi wā ka rerekē te tikanga. Mēnā kāore koe i te tino mōhio, he pai te tirotiro i tētahi papakupu, i tētahi aratohu a te kāwanatanga, i tētahi ratonga whakamāori rānei.
He mea nui anō te horopaki. Kāore e pai kia “whakapiri” noa i tētahi kupu Māori hei whakakapi i tētahi kupu Pākehā, mēnā kāore koe e mārama ana ki te tikanga o taua kupu i te reo Māori. I te nuinga o te wā, he pai ake te iti o ngā kupu — engari kia tika, kia whai whakaaro.
E rima ngā tikanga māmā kia pakari ai tō māia
- Kōwhiria he rerenga kotahi mō ia wiki. Hei tauira: “Kia ora” mō te tīmatanga, “Ngā mihi” mō te mutunga. Kia mau, kātahi ka tāpiri atu.
- Waiho he wāhi mō te ako. Mēnā ka hē, whakatika māhaki: “Aroha mai, kei te ako tonu au.” He rerenga pai tēnei mō te whakangāwari i te wairua.
- Whakamahia ngā taputapu o tō rorohiko. Tāpirihia he papapātuhi reo Māori, kia māmā ai te tuhi tohutō (ā, ē, ī, ō, ū).
- Kaua e whakamanamana. Ko te whāinga he whakaute, he normalise i te reo — ehara i te whakaatu “kei te mōhio au”.
- Whakawhanaunga i roto i te rōpū. Mēnā he pai ki tō tīma, hangaia he “kupu o te wiki”, ā, kia āhei te katoa ki te whakamahi i tētahi rerenga kotahi i ngā hui.
He kupu whakamutunga: he reo mā te katoa, engari me te āta tiaki
He taonga te reo Māori. Ko tā tātou mahi, i te wā mahi, he āwhina kia noho māori tonu te reo ki ngā wāhi katoa o te ao — ki te kōrero i te ata, ki te īmēra, ki te hui, ki te mihi, ki te poroporoaki. Engari, me mahara tonu: he mea pai te pātai, he mea pai te tirotiro, he mea pai te whai aratohu. Kāore he raruraru ki te tīmata iti. Ko te mea nui, kia haere tonu — kia māhaki, kia tika, kia manaaki.
Ngā puna kōrero / Sources: Te reo Māori phrases for the office (Te Tari Whakatau); NZ Digital Government: Te reo Māori guidance (macrons, context); Govt.nz: Learn te reo Māori.
